Restorāni, Uzvedība

Kā uzvesties japāņu restorānā

Japāņi ir ļoti pieklājīga tauta, it īpaši pret saviem ciemiņiem. “Ciemiņš ir kā dievs”, apgalvo viena no japāņu parunām un tas pilnā mērā attiecas arī uz restorānu apmeklētājiem. Pacentīsimies arī mēs, atbildēt viņiem, tieši ar tādu pašu pieklājību.

Eiropiešiem nav obligāti jāzina, kā vajag pareizi klanīties satiekoties vai atvadoties, bet atbildēt uz sveicienu un pamāt ar galvu, vajadzētu gan. Kad klanāties, skatieties uz zemi, zem kājām, japāņi ir tāda tauta, kurai vienalga kādos apstākļos, nepatīk skatīties acīs.

Nav izslēgts, ka tajā iestādē uz kuru jūs ieradāties, pie ieejas ir pieņemts novilkt apavus, tāpēc sagatavojaties tam jau laicīgi. Ja, jūs redzat, ka citi apavus nenovelk, jūs arī varat to nedarīt. Daudzos restorānos var apsēsties tieši tāpat, kā to dara japāņi, bet, ja jūs neesat pieradusi tā sēdēt, tad labāk to nedariet, jo ilgi neizturēsiet.

Japāņi ēd tieši tāpat, ka ir pieņemts austrumos – ar irbulīšiem. Tie var būt izgatavoti gan no kaula, gan no koka (tūjas, priedes, kļavas, plūmes, no melnā vai violetā sandalkoka). Mūsdienās, tos izgatavo arī no plastmasas. Katram japānim, jau kopš bērnības ir savi personīgie haši (irbulīši), kuras izmanto ne tikai ēdiena ēšanai, bet kuri nes savam saimniekam gan ilgmūžību , gan veiksmi. Visticamāk, ka restorānā jums pasniegs vienreizējos varibasi, kurus vajag pārlauz gareniski.

Galvenie noteikumi, kurus vajag ievērot, ja ēdat ar irbulīšiem.

  • Irbulīšus nedrīkst durt ēdienā, it īpaši rīsos. Tas ir sliktais tonis.
  • Uz irbulīšiem nedrīkst uzdurt ēdienu.
  • Tajā brīdī, kas jūs neizmantojat irbulīšus, nolieciet tos ar asajiem galiem pa kreisi.
  • Ar irbulīšu palīdzību nedrīkst pasniegt ēdienu otram cilvēkam.
  • Nedrīkst, bļodu vai šķīvi, pacelt pārāk tuvu pie mutes un no turienes, ar irbulīšu palīdzību stumt mutē ēdienu. Tas ir ne tikai nepieklājīgi, bet arī ļoti neskaisti.
  • Nav pieklājīgi, ar irbulīšiem, “rakņāties” pa ēdienu. Pirms sniedzaties pēc ēdiena, izdomājiet, ko tieši jūs vēlaties.
  • Pacentieties nepilināt mērci gan no nūjiņām, gan no ēdiena.
  • Pacentieties nepiebāzt pilnu muti ar ēdienu, it īpaši, nedariet to ar irbulīšu palīdzību.
  • Nenolaiziet irbulīšus.
  • Nekad nenorādiet ar irbulīšiem uz kādu vai uz kaut ko, neviciniet tos pa gaisu.
  • Nedrīkst ar irbulīšiem sist pa tasi vai pa šķīvi, lai pievērstu sev uzmanību.
  • Nepievelciet ar irbulīšu palīdzību, sev tuvāk klāt tasi vai šķīvi. Vienmēr to dariet ar rokām.
  • Nedrīkst zīmēt ar irbulīšiem pa galdu.
  • Nedrīkst irbulīšus saspiest dūrē, tāpēc, ka japāņi šo žestu uztver kā draudus.

Ja jūs neesat pieradis lietot irbulīšus, iesākuma, jums var likties to darīt ļoti grūti. Nekautrējieties, palūdziet oficiantam, lai viņš jums parāda, kā to vajag darīt pareizi. Ja jums iet ļoti grūti, palūdziet viņam, lai viņš atnes dakšu un nazi.

Suši un citus jūras produktus, vīrieši var ēst ar rokām. Sievietes, suši ēd tikai ar irbulīšu palīdzību. Ja esat pasūtījuši zupu, tad vispirms izdzeriet buljonu un tad ar irbulīšu palīdzību apēdiet biezumus.

Ēdienu ēd no traukiem, kuri ir pacelti krūšu līmeņa augstumā. Ja jums ēdinu pasniedza traukā ar vāciņu, tad pēc ēšanas, uzlieciet traukam vāciņu atpakaļ, bet irbulīšus novietojiet uz speciālas paplātes.

Saka, ka japāņu ēdieni ir paredzēti nevis ēšanai, bet gan priekš tam, lai par tiem tīksminātos. Mūsu padoms, atmetiet visu pieklājību, ko jums mācīja vecāki, ja jūs ēdīsiet klusi un lēnām, japāņu pavāri var apvainoties, jo viņiem liksies, ka jūs neesat pienācīgi novērtējuši viņu meistardarbus.

Restorāni, Uzvedība

Kā uzvesties itāliešu restorānā

Itāliešu virtuve ir slavena visā pasaulē ar savu oriģinalitāti. Ēdieni, kuri tajā ietilpst ir ļoti populāri un iecienīti. Itāliešu restorānos, parasti var baudīt gan tradicionālos itāliešu ēdienus, gan arī izsmalcinātus autoru darbus. Bet, pirms jūs dodaties uz restorānu Itālijā, iepazīstieties ar uzvedības kultūru, šajās iestādēs. Ciemiņi, kuriem būs šīs zināšanas, varēs justies restorānā pārliecinoši un ērti.

Itālijā, lielā mērā ir pieņemts sazināties ar žestu palīdzību. Šī īpatnība ir novērojama arī restorānos, tāpēc pieaicināt oficiantu tikai ar saucienu vien, diez vai jums izdosies. Papildus, vajag pacelt rokas un turēt tās gaisā tik ilgi, kamēr oficiants pievērsīs jums uzmanību un atbildēs jums ar acu skatienu.

Dietologi uzskata, ka itālieši ēd ļoti nepareizi. Galvenā ēšanas reize viņiem sanāk vakariņās, launagā viņi ēd tikai vieglas uzkodas, bet no brokastīm, daudzi vispār atsakās. Tūristiem, kuri ir pieraduši ieturēt sātīgas brokastis, itāliešu restorānos, kārtīgi pabrokastot var arī neizdoties.

Itāliešu uzkodas sauc par antipasti un tajās ietilpst: siers, vītināta gaļa, olīvas, cukini, desas vai gaļas plate.

Ēdienkarte, itāliešu restorānos, bieži vien ir atkarīga no gadalaika. Piemēram, pavasarī, savus ciemiņus, itālieši lutina ar visdažādākajiem baklažānu un sparģeļu ēdieniem.

Itālijā, pusdienu laikā, pie galda netiek apspriestas ne problēmas, ne darījuma jautājumi. Pusdienas, parasti ir lielisks veids iepazīties.

No rītiem, itālieši dzer kapučīno. Espresso var dzert jebkurā dienas laikā, bet tikai tad, kad viss iepriekš pasūtītais ir apēsts un izdzerts. Turklāt kafijas tasītei ir jābūt ļoti mazai, bez liekā piena un cukura.

Īstenie gardēži, vispirms, vienmēr pagaršo ēdienu un tikai pēc tam, tam pievieno klāt sāli un garšvielas.

Itāliešu restorānos, sieru “Parmezāns” var pasniegt kā bezmaksas uzkodu, bet, tas nenotiek vienmēr un norāda uz īpašu, restorāna saimnieka labvēlību, turklāt, to nepasniedz kopā ar zivju ēdieniem.

Maizi, itāliešu restorānos, ir pieņemts novietot blakus šķīvim, nevis speciālā traukā. Itāliešu pavārs, par lielāko uzslavu uzskata, ar maizes gabaliņu savākto mērci uz šķīvja.

Itāliešu restorānos, reti kad izstrādā speciālu ēdienkarti priekš bērniem. Mazie apmeklētāji, parasti izvēlās ēdienus no pieaugušo ēdienkartes.

Jūs varat pasūtīt vienu porciju un sadalīt to uz pusēm ar partneri. Tas ir normāli.

Itālieši, vistas gaļu ēd ar rokām, piemēram vistu, pagatavotu barbekjū. Tiek uzskatīts, ka tā ēdot, ēdiens ir daudz garšīgāks.

Vietējie iedzīvotāji, spageti ēd uztinot tos uz dakšas. Tiem, kuri uzskata, ka spageti vajag ēst ar karotes palīdzību, nav taisnība. Tā spageti ēd Vācijā.

Vīnu, Itālijā dzer ēšanas laikā. Itāliešu virtuvē jūs nesastapsiet plašu kokteiļu sortimentu. Vietējie iedzīvotāji labi zina mēru un cenšas nepiedzerties. Lai uzturētu sarunu un nepiedzeros, vajag turēt vīna glāzi visu laiku pilnu, tāpēc, ka tiklīdz tā būs tukša, to piepildīs atkal. Bet, tas nenozīmē, ka jums vajag pasūtīt tikai tēju vai sulu. Apmeklētāji, kuri pie deserta dzers tēju, oficiantos var izraisīt šoku. Ēdienam klāt, vakariņu vai launaga laikā, drīkst dzert ūdeni vai vīnu. Ēdienam klāt, dzert sulu, Itālijā nav pieklājīgi.

Restorāni, Uzvedība

Kā pareizi uzvesties suši bārā

Ja jūs, pirmo reizi, savā mūžā esat nolēmis izbaudīt japāņu virtuves ēdienus vai arī, ja jums ir palikušas kādas neskaidrības šajā jautājumā, tad izlasiet šo rakstu, jo tas satur daudz noderīgas un interesantas informācijas, kura būs spējīga sniegt daudzas atbildes. Šis raksts liksies interesants arī tiem cilvēkiem, kuri interesējas par japāņu, galda etiķetes tradīcijām.

Ja jūs esat nolēmis Japānā apmeklēt suši bāru, tad pacentieties iegaumēt dažas, galvenās tradīcijas. Pie restorāna ieejas, jūs noteikti sagaidīs oficiants un pateiks vārdu, kurš japāņu valodā nozīmē sasveicināšanos un piedāvājumu ienākt. Pamājiet viņam ar galvu, ar to pilnībā pietiks, nav obligāti, viņam kaut ko atbildēt gudrā japāņu valodā. Iekārtojieties suši bārā un vērojiet, kā tiks pagatavots jūsu pasūtījums. Suši jūs varat pasūtīt tieši pie pavāra, bet dzērienus jums pasniegs oficiants. Palūdziet pavāru, lai viņš jums iesaka kādu ēdienu, tas viņam sagādās prieku. Nav ieteicams pavāram jautāt par to, cik svaigs ir suši, jo tas priekš viņiem skan apvainojoši. Ja jau jūs esat nolēmis apmeklēt šo restorānu, tad par ēdiena kvalitāti, jums nav jāšaubās. Suši pagatavošanas procesa laikā, jūs varat aprunāties par visām, jūs interesējošām tēmām, tikai neaizkavējiet viņu uz pārāk ilgu laiku.

Kad jūsu pasūtījums būs gatavs, jums piedāvās mitru dvieli. Tas ir paredzēts roku slaucīšanai pirms ēšanas. Austrumu filozofija uzskata, ka mitrais dvielis uzsūc sevī visas negatīvās emocijas, kuras jūs esat sakrājis. Pēc dvieļa izmantošanas, ir ieteicams to satīt tāpat, kā tas bija satīts pirms izmantošanas.

Kad jums pasniegs suši, atceraties, ka tos drīkst ēst gan ar rokām, gan ar irbulīšiem. Kaut gan, ar rokam, tos ēst ir pieņemts tikai vīriešiem. Suši ir pagatavoti tā, lai tos varētu uzreiz ielikt mutē, tāpēc, nav pieņemts no tiem nokosties. Sašimi drīkst ēst tikai ar irbulīšiem un nekādā gadījumā ar rokām. Ja jūs esat pasūtījuši sakē, tad atcerieties, ka nav pieklājīgi šo dzērienu lietot kopā ar rīsu ēdieniem, sakē parasti dzer, kad ēd sašimi. Japāņi, pie suši, parasti, klāt dzer zaļo tēju. Nepasniedziet viens otram suši ar irbulīšu palīdzību, tāpēc, ka japāņiem tas atgādina atvadu ceremoniju. Ja jums vajag pasniegt suši, tad pasniedziet šķīvi un draugs pats izvēlēsies ko viņš grib. Atcerieties, irbulīšus nekādā gadījumā nedrīkst iedurt ēdienā, it īpaši rīsos. Ingveru vajag ēst tad, kad jūs pārejat pie nākamā suši veida ēšanas. Ingveru izmanto garšas kārpiņu attīrīšanai. Vasabi izmanto, lai ēdiena garšu padarītu stiprāku.

Ja jūs esat pasūtījuši zupu, tad varat izēst to ar karoti vai arī vispirms izdzert šķidrumu, bet biezumus, pēc tam apēst ar irbulīšu palīdzību. Ja jums zupas trauku pasniedza apsegtu ar vāku, tad pēc ēšanas tam atkal virsū jāuzliek vāks.
Nav pieklājīgi, ja uz šķīvja atstāt ēdienu, tāpēc, pacentieties pasūtīt tik, cik jūs varat apēst.

Ja jūs pasūtat suši līdzi ņemšanai, tad pacentieties ēdienu izlietot uzreiz. Suši nav ieteicams uzglabāt ledusskapī vai siltumā. Suši drīkst lietot tikai 6 stundas pēc to izgatavošanas.

Restorāni, Uzvedība

Kā uzvesties ķīniešu restorānā

Daudzi ārzemnieki, aizbraucot uz Ķīnu atsakās doties uz ķīniešu restorāniem, tāpēc ka nezina vietējo iedzīvotāju valodu, baidās, ka var iekļūt neveiklās situācijās un līdz ar to, liedz sev unikālu iespēju, iepazīties ar Ķīnas kultūras svarīgu sastāvdaļu – ķīniešu virtuvi. Bet, ja jūs ievērosiet pavisam vienkāršus noteikumus, jūs jutīsieties pārliecināts jebkurā vietā, gan izsmalcinātā restorānā pilsētas centrā, kurš ir paredzēts tūristiem, gan nelielā ieskrietuvē, par kuras eksistēšanu zina tikai vietējie iedzīvotāji un kurā var paēst ļoti garšīgi par saprātīgām cenām, turklāt, izbaudīt arī īsto, ķīniešu dzīves atmosfēru.

Ķīniešu restorānus, var nosacīti iedalīt divās lielās grupās. Pie pirmās grupas, piederēs restorāni, kuros ēdienkarte būs tikai ķīniešu valodā un šie restorāni, galvenokārt ir paredzēti tikai vietējiem iedzīvotājiem, pie otrās grupas piederēs restorāni, kuros ēdienkarte ir arī angļu valodā. Otrās grupas restorānos, bieži vien, ir atsevišķa ēdienkarte, kurā tiek piedāvāts milzīgi liels klāsts eiropiešu ēdienu. Vislabākā izeja no situācijas – ceļabiedrs, kurš brīvi runā ķīniešu valodā. Dažās pilsētās ir ielas, pat kvartāli, kurās piedāvā ēdienkarti arī krievu valodā, bet, diemžēl, nav neviena restorāna, kurš piedāvātu ēdienkarti latviešu valodā.

Izdarīt pareizo ēdiena izvēli restorānā, jums palīdzēs pati ēdienkarte, tāpēc, ka ēdienu nosaukumam blakus jūs varēsiet atrast arī fotogrāfiju, kā šis ēdiens izskatās. Bet ir jārēķinās ar to, ka bez papildus informācijas var arī neiztikt, tāpēc, ka pēc izskata vienkārša zivtiņa beigās var izrādīties “uguni dvesošs pūķis”, kurš ir piepildīts ar asajiem pipariem, bet zupas šķīvja vietā jums var pasniegt terīni, veļas bļodas izmērā. Uz ēdiena nosaukumu arī nedrīkst paļauties, tāpēc, ka bieži vien tiek izmantotas poētiskas metaforas.

Oficiants, atradīsies pie jūsu galda tik ilgi, kamēr jūs izdarīsiet izvēli, patīk jums tas vai nepatīk, tāpēc, ka jebkurā, sevi cienošā restorānā, oficiantam vajag apkalpot apmeklētājus. Viņa pienākumos ietilpst ne tikai pasūtījumu pieņemšana, ēdiena piegādāšana un rēķina izrakstīšana. Viņam vajag rūpēties par klientiem. Ieteikt, ieliet ūdeni, tēju vai vīnu, atbrīvot vietu uz galda, utt., tāpēc oficiants vienmēr atrodas blakus.

Noformēt pasūtījumu un norēķināties var vairākos veidos. Tas var būt tradicionālais variants vai arī mūsdienās, visbiežāk sastopamais, elektroniskais variants, kad pasūtījums uzreiz tiek nosūtīts uz virtuvi. Pasūtījumu noformēt var gan oficiants, gan apmeklētājs.

Dažos restorānos jums uz galda uzliks lielu papīru un iedos flomasteru, lai jūs varētu atzīmēt, cik un kādas porcijas jums ir vajadzīgas.

Daži padomi:

  • Jums nav obligāti ēdot jāizmanto irbulīši, ja jūs to nemākat vai jums tas nepatīk. Ķīniešiem ir galīgi vienalga, ar ko jūs ēdat, bet viņi, labprāt, iemācīs jūs ēst ar irbulīšiem.
  • Obligāti iepazīstieties ar cenām un sarēķiniet aptuveno summu. Nogurušais oficiants var kļūdīties un ne jau vienmēr jūsu labā. Oficianti ir ļoti dažādi.
  • Ja jūs nespējāt apēst visu ēdienu, paņemiet to līdzi. Ķīnieši tā dara. Oficiants atnes vajadzīgā izmēra maisiņus vai kastītes un pārliek tajās ēdienu. Tas skaitās pieklājīgi.
  • Ķīniešu restorānos nav pieņemts dot dzeramnaudu. Oficiantus par to var sodīt.
  • Mūsdienās, ķīniešu restorāni ir tīri, bet pirms 20 gadiem, bija pieņemts visus atkritumus mest zem galda. Par labāko restorānu tika uzskatīts tas, kur bija visvairāk atkritumu, jo tas nozīmēja, ka tur ir laba virtuve un daudz apmeklētāju.